Pēckļūmes atkopšana ietver procesus, metodes un procedūras, kas saistītas ar datu atjaunošanu vai uzņēmumam svarīgas tehnoloģijas infrastruktūras darbības uzturēšanu pēc dabiskas vai cilvēku izraisītām kļūmēm vai negadījumiem.
IT infrastruktūru var definēt kā informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem nepieciešamās komponentes (piemēram, serveri, krātuve, dublējums, tīkls, darbvirsmas utt.). Viss iepriekš minētais ir skaidri jānosaka pēckļūmes atkopšanas plānā.
Pēckļūmes atkopšanu var apskatīt arī uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošanas ietvaros, ņemot vērā ar informācijas tehnoloģijām nesaistītus aspektus, piemēram, personālu, ēkas plānojumu, elektroenerģijas padevi, krīzes komunikācijas iespējas utt.
Kļūmes var iedalīt:
- dabiskās kļūmēs (piemēram, ugunsgrēkos, plūdos, zemestrīcēs utt.);
- cilvēku radītās kļūmēs (piemēram, nelaimes gadījumi, kaitniecība, datorvīrusi, traucējumi utt.).
Šīs kļūmes ir biežāk sastopamas, un tās var iedalīt nodarījumos ar iepriekšēju nodomu un bez iepriekšēja nodoma.
Pēckļūmes atkopšanas risinājumiem jābalstās uz uzņēmējdarbības prasībām, nevis tehniskajiem aspektiem.
Kāpēc?
Lai gan visbiežāk, runājot par dažādām kļūmēm, mēs iedomājamies dabas kataklizmas, tomēr lietojumprogrammu kļūmes, sistēmas darbības traucējumi, hakeru uzbrukumi un cilvēka radītās kļūdas daudz biežāk traucē ikdienas darbu.
Lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju, ir nepieciešams nodrošināt ilgāku sistēmu nepārtraukto darbību. Daži piemēri:
- diennakts pieejamība;
- savlaicīga pakalpojuma nodrošināšana;
- globāls pakalpojumu tīkls;
- ātra un pastāvīga piekļuve lietojumprogrammām;
- saistoši regulējošie noteikumi.
Kļūmju gadījumos ir ļoti svarīgi nodrošināt ātru uzņēmējdarbības atjaunošanu. Ideālā gadījumā darbu ir iespējams turpināt uzreiz, kad ir atgadījusies kāda kļūme. Lai to nodrošinātu, jaunākajiem uzņēmējdarbības datiem vienmēr jābūt pieejamiem vietā, kas atrodas drošā attālumā no kļūmes epicentra.
Izstrādājot pēckļūmes atkopšanas risinājumu, jāņem vērā:
- atkopšanas punkta mērķis (RPO);
- atkopšanas laika mērķis (RTO);
- līguma par pakalpojuma līmeni (LPPL) prasības, pirms specifiskās metodes izvēlēšanās.
Papildu informācijai skatīt sadaļu par dublēšanu/atkopšanu.
Pēckļūmes atkopšanas plānošana
Pēckļūmes atkopšanas plāna pirmais solis ir uzņēmuma vērtīgākās informācijas noteikšana, t. i., lietojumprogrammu sasaistīšana ar konkrētajiem uzņēmējdarbības procesiem. Pamatojoties uz šiem datiem, uzņēmums var aprēķināt katras lietojumprogrammas pieļaujamo zaudlaiku.
Sistēmas elementu savstarpējās attiecības arī ir ļoti svarīgs aspekts – prioritāte kļūst par tehnisku jautājumu. Dažiem pakalpojumiem (piemēram, direktoriju pakalpojumiem un dublēšanas/atkopšanas lietojumprogrammām) ir augstāka prioritāte, un tie jāatjauno vispirms.
Tehniskie risinājumi
Atkarībā no specifiskajām prasībām, ir pieejami dažādi tehniskie risinājumi:
- dublēšanas/atkopšanas risinājumi;
- replicēšana (replication);
- klasterēšana (clustering).
Lai nodrošinātu pēckļūmes atkopšanas sistēmas uzticamu darbību, tā ir sistemātiski un regulāri jāpārbauda, jo pastāvīgas izmaiņas standarta datu centros nereti rada dažādas konfigurācijas kļūdas, savienojumu traucējumus utt.
Proact
Pēckļūmes atkopšanas risinājuma noteikšana un projektēšana ir sarežģīts uzdevums.
Proact ir daudzu gadu pieredze pēckļūmes atkopšanas risinājumu projektēšanā, ieviešanā un uzturēšanā. Proact pārstāv datu uzglabāšanas nozares vadošās tehnoloģijas un nodrošina klientu vajadzībām piemērotus risinājumus un servisu.