“Oslo Bors”

Oslo vērtspapīru biržas augsta prioritāte ir veiktspēja un drošība.

Ja runa ir par kapitāla iegūšanu, Oslo vērtspapīru birža ir tirdzniecības un ražošanas vissvarīgākais instruments. Katru dienu Oslo vērtspapīru biržā apgrozās miljardiem Norvēģijas kronu, un katru dienu ar šīm tirdzniecības sistēmām notiek milzīgs daudzums darījumu. Pēdējo gadu laikā dienas kārtībā ietilpst arī ļoti ātri darījumi. Tirdzniecības sistēmās ir nepieciešama darbība, kas nodrošina glabāšanu, darba nepārtrauktību un drošību. Pēc miljoniem dolāru ieguldījumiem jaunā IT infrastruktūrā 2009. gadā, tagad “Proact” ir vērtspapīru biržas “apdrošināšana” attiecībā uz glabāšanu un dublējumkopijām.

Pēdējo gadu laikā Oslo vērtspapīru birža ir piedzīvojusi spēcīgu izaugsmi un pakāpeniski kļuvusi arī par starptautiski atzītu vērtspapīru biržu, jo īpaši tādās nozarēs kā nafta, enerģija, sūtījumi un jūras izcelsmes pārtikas produkti. Ārvalstu investori dominē tirdzniecībā, un vairāk nekā puse brokeru ir ārvalstnieki.

Lielāki izaicinājumi
“Protams, šī milzīgā izaugsme radīja pastāvīgus ar IT saistītus izaicinājumus, kamēr mums bija pakāpeniski jāpalielina serveri un glabāšanas ietilpība,” skaidro Tommi Nīgrens (Tommy Nygren), darbību un infrastruktūras vadītājs Oslo vērtspapīru biržā. “Mums bija vairāk nekā 200 fizisko serveru, kuriem bija nepieciešami daudzi apkopes darbi un gandrīz pastāvīga serveru aprīkojumu maiņa. Šāda aprīkojuma “darbmūžs” parasti ir tikai trīs gadi. Šiem nolūkiem bija nepieciešama arī liela sistēmas administrēšana, un darbam bija ierobežojumi, turklāt ņemot vērā, ka lenšu dublējuma risinājuma veikšana aizņēma arvien lielāku laiku, IT pārvaldības darba grupai arvien steidzamāk bija nepieciešams sākt domāt citādi.”

Tomēr moderna vērtspapīru birža vienmēr meklē veidu, kā pilnvērtīgi izmantot tehnoloģijas, iešana kopsolī ar tehniskajiem sasniegumiem nav tikai izdevīga; esot izgudrojumu priekšējās rindās, tiek gūtas arī konkurētspējīgas priekšrocības. Jauni datu centri. Kad Oslo vērtspapīru birža 2008. gada beigās bija izlēmusi veidot jaunu IT infrastruktūru, IT pārvaldības darba grupai bija skaidras idejas par to, ko tieši viņi meklē. “Nebija nekāda krīzes jautājuma. Bet uzskatījām, ka ir īstais laiks “izveidot” jaunu infrastruktūru turpmākajai izaugsmei,” turpina Tommi Nīgrens. “Vienkārša sistēmu virtualizēšana, lai mazinātu fizisko serveru skaitu, līdz ar to ietaupot enerģiju un administrēšanu, bija svarīga prasība.”

“Tāpēc mēs vēlējāmies mainīt savu datu centra dizainu, galvenokārt izmantojot virtuālos serverus, lai varētu vienkāršot sistēmas apkopi un uzturēt to minimālajā apjomā.” Virtualizēšanas ietekme bija redzama jau drīz — faktiski tā izraisīja milzīgu fizisko serveru skaita mazinājumu, no 230 tie kļuva par 110!

Lasīt vairāk. Lejupielādēt PDF